Kristapa sargi

Bišķiņ par kino. Jeb "Rīgas sargi" vs "Nacionālais Kino centrs" ("Lielā Kristapa" žūrija, nomināciju saraksts, u.t.t.).

Lielbudžeta filmas autori ir neizpratnē par žūrijas sastāvu un vērtēšanas kritērijiem, kā savu galveno trumpi uzrādot filmas sensacionālos panākumus. Gājiens izdomāts visai viltīgs, jo, manuprāt, pretējā frontei būs sarežģīti izspēlēt kaut vienu, arī "vienkāršajai" tautai saprotamu argumentu. Paskat, 1997. gadā, ASV Kinoakadēmija pievēra acis uz vairākiem mākslinieciskiem negludumiem un pasaules ienesīgāko filmu, Džeimsa Kamerūna "Titāniku" apbēra ar Oskariem. Kā līdzīgus piemērus gribētu minēt gan BAFTA (British Academy of Film), gan Francijas Cēzaru neseno gadu balvu sarakstus.

Kāpēc gan arī mēs šoreiz nevarētu ņemt piemēru no lielajiem brāļiem un godināt vienīgo pašmāju filmu, par kuru, patiešām nešaubos, aizvadīto divdesmit gadu laikā ir dzirdējuši visvairāk latviešu? Interesanti, ar kādu argumentāciju "Nacionālais Kino centrs" spētu pierādīt, ka "Lielais Kristaps" parastajam Latvijas skatītājam jāuztver kā pasaules dižāko festivālu (nevis konkrētas valsts kino akadēmijas) balvas, kas tiek piešķirtas filmām, kurās spoža profesionalitāte attīsta globālo kino izteiksmes valodu?

Aplūkojot visus lietas apstākļus, dīvaina šķiet arī "Rīgas sargu" autoru reakcija! Tak neviens neliedz uztaisīt pašiem savu balvu (tā noteikti TV reitingos apsteigtu jebkuru valsts kultūras balvu pasniegšanu!) vai, netaisot reklāmu "Lielajam Kristapam", turpināt pelnošos šedevrus ražot ar tādu biežumu, kāds vien iespējams. Ja filmu ir noskatījušies 300 000 skatītāju, uzskatu, ka ar to pietiek, lai secinātu, ka konkrētā darba radošā kompānija ir pierādījusi sevi Latvijas kino industrijā kā unikālas biznesa haizivis un spēj nodrošināt nākotni pašu spēkiem (šķiet tikai loģiski, ka neliela valsts ar nelielu ekonomiku jo īpaši atbalsta tos, kuriem ir mākslinieciski inovatīvas idejas un kuri to realizāciju nespēj atļauties).

Nenostājos nevienā pusē un neapšaubu abu "kino ķezā" iesaistīto profesionalitāti! Taču, ja A. Ēķis un A. Grauba oficiālā vēstulē valsts institūcijām paziņo, ka "nav neviena izskaidrojuma (...) kāpēc Nacionālais kinocentrs nespēj nodrošināt fundamentāla kinoindustrijas segmenta, ko veido "Rīgas sargi", adekvātu izpratni", un ja tos īsti nevar atrast arī parasts Latvijas kino skatītājs, tad, lai cik labi viņš pazītu un respektētu kinocentra darbiniekus un "Lielā Kristapa" žūrijas locekļus, lai kāds arī būtu viņa viedoklis par "Rīgas sargiem", tam nabaga cilvēkam gribas, lai kino inteliģence nāk klajā ar saprotamu izskaidrojumu!

Var jau būt, ka pārvērtēju lietas būtību, bet man šķiet, ka šis ir nopietns uzbrukums nopietnam valsts kultūras segmentam. Un "galvenā priekšnieka" vietā, es teiktu: "atbildes variantus uz galda rīt, 9:00!"